G. Pitkevica "Rekur ir! Jauni dzejoļi Latvijas bērniem"
22. jūl. 2019,
Nav komentāru
,,Rekur ir! Jauni dzejoļi Latvijas bērniem” ir dzejoļu krājums, kur
iekļauti daudzi dažādu autoru dzejoļi, tostarp Ievas Samauskas,
Ivetas Skanstes, Leona Brieža. Grāmatu ilustrējusi Ieva Maurīte ar
pašizdomātiem tēliem, kā pelītēm, sunīšiem, zilonīšiem, dažādiem
ziediem, vāverītēm.
R. Bahs "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons"
22. jūl. 2019,
Nav komentāru
Ričarda Baha daiļdarbs “Kaija, vārdā Džonatans Livingstons" ir par
Kaiju Džonatanu, kurš tiecas lidot ātrāk, augstāk un tālāk.
Viņaprāt, lidošana ir sevis iepazīšana un atrašana. Lidošanas,
mīlestības un labestības dēļ ir vērts dzīvot, nevis ēdiena
meklēšanas, iederēšanās barā vai kļūšana par bara galveno - to
Kaija Džonatans mācījās un mācīja citiem.
A. de Sent - Ekziperī "Mazais princis"
22. jūl. 2019,
Nav komentāru
“Mazais princis” ir franču rakstnieka Antuāna de Sent - Ekziperī
filozofiskā pasaka, kas tapusi 1943. gadā.
K. S. Lūiss "Nārnijas hronikas, 2. Lauva, Ragana un drēbju skapis"
8. jūl. 2019,
Nav komentāru
K. S. Lūisa fantāziju grāmatu sērija ,,Nārnija hronika” tapusi
1950.g.Sērijas otrajā grāmatā norisinās jauni notikumi ap Lūsiju,
Edmundu, Sjūzenu un Pīteru - bērniem, kurus sagaida satraucoši
notikumi, briesmas un cerība.
A. Zarāne "Slīdošās kāpnes"
8. jūl. 2019,
Nav komentāru
Agneses Zarānes “Slīdošās kāpnes”, kas izdota nupat, 2019. gadā, ir
stāsts par jaunieti Signi, vidusskolnieci, kurai jāiejūtas jaunajā
pilsētā Rīgā, tikko atbraucot no mazpilsētas Ludzas, jāiegūst jauni
draugi, jāiekļūst starp “populārajiem” skolēniem, jāspēj sadzīvot
ar mammu un jāuzzina daudz jaunu atklājumu gan par ģimeni, gan
sevi.
N. Jūna "Viss, itin viss"
8. jūl. 2019,
Nav komentāru
Stāsts par meiteni Madelinu Vitīru, kura visu mūžu slimo ar SKID
(smagi kombinēts imūndeficīta paveids). Šīs slimības dēļ Madelina
nevar atstāt savas mājas - jebkas var izraisīt veselības
pasliktināšanos. Jauniete ir nepārtrauktā aprūpē, ko nodrošina
Karla (medmāsiņa. Meitene savu brīvo laiku aizpilda, mācoties
tālmācībā un lasot grāmatas.
K. S. Lūiss "Nārnijas hronikas, 1. Burvja māsasdēls"
29. jūn. 2019,
Nav komentāru
K. S. Luisa fantāzijas grāmatu sērija ,,Nārnija hronika” tapusi
1955. gadā. Sērijas pirmajā grāmatā notikumi risinās ap Digorija un
Pollijas piedzīvojumiem, atklājumiem un vilšanām.R. Šepetis ,,Starp pelēkiem toņiem”
9. jūn. 2019,
Nav komentāru
Rūtas Šepetis romāns ,,Starp pelēkiem toņiem”, kas tapis
2011.gadā, aizved atpakaļ uz tālo, nežēlīgo un bez cerībām esošo
1941. gadu, kad Līna ar savu māti un jaunāko brāli cenšas
patverties un neizcelties NKVD priekšā. Sižetā tiek atspoguļots, kā
čekisti aizved tūkstoš cilvēku gan no Latvijas, gan Lietuvas un
Igaunijas uz Sibīriju, ieskaitot Līnas ģimeni. Sākotnēji visi tiek sasēdināti vilcienos un
vesti, nezinot galamērķi. Brauciena laikā daudzi nomirst un tiek
nošauti, tikai stiprie iztur. 42.dienā visi izdzīvojušie tiek
aizvesti uz Altaju spaidu darba nometnēm, kur visu dienu jāstrādā
sūrs darbs, tikai lai tiktu pie 30g maizes. Līna notikumu gaitā
neapzināti iemīlas Andrju, zēnā, kurš palīdz, kā var, pienesot
ēdienu, papīru un jaunākās ziņas, zīmē savas emocijas un jūtas, zog
pārtiku un citus produktus, ko vien var iegūt, mācās krievu valodu,
strādā un palīdz ne tikai sev un savai ģimenei, bet arī pārējiem.
Pēc 10 mēnešiem pavadītiem spaidu nometnē, noteikta saraksta dēļ
Līna, viņas māte un jaunākais brālis ir spiesti turpināt “vergu”
gaitas. Pēc 134 dienām izdzīvojušie nonāk Trofimovskā, kur ir bez
pajumtes, ēdiena un materiāliem, taču ir jāizdzīvo. Trofimovskā
drīz iestājas polārā nakts, tas nozīmē, ka nav dienas, jo trūkst
saules, tās vietā ir sniegputeņi un zema temperatūra. Drīz daudzi
mirst aukstuma, slimības un bada dēļ. Viss beidzas ar to, ka Līnas
māte uzzina, ka Kostja, Līnas tēvs, kurš arī tika deportēts, ir
miris. Māte ziņas neuzņem labi un padodas, arī pēc dažām dienām
nomirstot.
P.Ness "Septiņas minūtes pēc pusnakts"
17. jūl. 2017,
Nav komentāru
Jau no paša sākuma šķita neparasts grāmatas autora uzraksts.
“Patriks Ness. Šivonas Daudas ideja”. Esmu diezgan skeptisks par
tik lielu otra iepazīšanu/saprašanu, lai grāmatu varētu uzrakstīt
tādā pašā stilā kā oriģināli. Tiesa gan, neesmu Š. Daudas darbus
lasījis, taču par šo esmu patīkami pārsteigts, tiesa gan, ar mazu
nepatiku pret vienu domu.
Džo Aberkrombijs “Sašķeltā jūra. Pusķēniņš”
17. jūl. 2017,
Nav komentāru
Ir tāds teiciens “Neskati
grāmatu pēc tās vāka”. Jāteic, ka uzraksti “New York Times
bestsellers” vai arī “viena no labākajām šī gada grāmatām” ļauj
romānam būt pat ļoti saistošam. Pateicoties šai grāmatai, personīgu
nonācu pie jaunatklājuma, ka šo teicienu var attiecināt arī uz
romāna pašu saturu.
R.Šepetis "Jūras sāļums"
16. jūl. 2017,
Nav komentāru
Kas gan nezina “Titāniku”, pareizi? Superlaineris, kas pēc
sadursmes ar aisbergu nogrima. “Titāniks” – lielais kuģis, uz kura
nebija gana daudz glābšanas laivu (lai gan, skatoties pēc tā laika
likumdošanas, laivas bija vēl vairāk kā nepieciešams). Protams,
jāmin arī Dž. Kamerona filma par “Titāniku”. Domāju, ka,
pateicoties notikuma ekranizācijai, katrs zina šo superlaineri, kur
dzīvību zaudēja 1500 pasažieri, tomēr žēl, ka vairums sabiedrības
nav informēti par vislielāko lainera traģēdiju vēsturē.
Linda Nemiera "Kaķa koncerts"
4. jūl. 2017,
Nav komentāru
Par šo grāmatu var uzsvērt trīs lietas.
Pirmkārt, tās autore ir latviete. Varbūt tāpēc, varbūt arī ne,
bet grāmata viegli lasās, ir ar labu un sadzīvisku humoru. Darbības
vide - Rīga, Tūja, vienvārd sakot, Latvija. Sen nebiju lasījis
kādas latviešu autores darbu, bet šis patīkami pārsteidza gan ar
vienkāršo, bet reizē gaumīgo valodas lietojumu, gan ar plašo
problēmu skaitu, kas tiek atklāts jau no paša sākuma. Mūsdienu
literatūrā šķiet izteikta tendence pirmās lapaspuses (bieži tās ir
50) radīt skatītajam aprakstu, lai viņš zinātu situāciju un vidi,
kurā notikumi risināsies, par tiem tiekot informētam vien vēlāk.
Arī personiski ir nācies saskarties ar tādiem darbiem, kuri tieši
šī iemesla dēļ netiek izlasīti, jo nerada intrigu vai kāda cita
veida interesi par to.
E. Horovics "Pērkondārds"
22. jūn. 2017,
Nav komentāru
Jāteic uzreiz, ka esmu liels kriminālromānu cienītājs, tāpēc
biju iedomājies, ka šī grāmata varētu būt uz to pusi. Iespējams, ka
tieši šī cerība ir iemesls sekojošajai kritikai.
I. Ziedonis "Krāsainās pasakas"
22. jūn. 2017,
Nav komentāru
I. Ziedoņa "Krāsainās pasakas" kopš pirmizdevuma 20. gs. 70.
gados ir saglabājušas savu aktualitāti, un ir obligātās literatūras
sarakstā sākumskolas audzēkņiem. Šis varētu būt neitrāls pavediens,
ka grāmatu ir vērts izlasīt.
Žoržs Bizē "Karmena"
18. jūn. 2017,
Nav komentāru
11. jūnijā apmeklēju operas izrādi Karmena mūsu pašu
Latvijas Nacionālajā operā.
Operas darbība bija pārcelta uz mūsdienām, uz kādu Francijas
priekšpilsētu, kur ir pietiekami nepatīkama atmosfēra - narkotiku
tirgotāju bandas, kas cīnās savā starpā, hiphopa dejotāji, kas
vēlas sevi izrādīt, visa opera bija pustumsā, apkārt tikai blokmāju
masīvs. Lai arī uzvedums nekādā ziņā nesaistās ar hiphopu un pats
arī neesmu hiphopa cienītājs, taču tieši šajā Karmenas iestudējumā
hiphops pat iederējās, tas nedaudz atdzīvināja visādā citādā ziņā
diezgan vienmuļo izrādi. Diezgan interesanti bija tas, ka izrādes
laikā tika projicētas dažādas diezgan zīmīgas frāzes, tiesa gan
angļu valodā (nabaga tie cilvēki, ka nesaprot angļu valodu), kā arī
ik pa brīdim fonā tika raidīts tiešraides skats no kameras, kas
visu laiku atradās rokās kādam personāžam, kura seju tā arī
neieraudzīju. Asiņu un slepkavību, manuprāt, bija stipri par daudz,
ja nemaldos, tad katrā cēlienā tika nogalināts vismaz viens
personāžs un, lai arī it kā šajā iestudējumā tas iederētos, man tā
slepkavošana apnika jau pēc pirmā upura. Arī Karmenas slepkavība
nebija nekas interesants (cik nu slepkavība var būt
interesanta...), es tomēr biju gaidījis kaut ko dramatiskāku, bet
šeit Dons Hosē pavērš pistoli pret Karmenu un paukš - skaļš
šāviens, un Karmena ir zemē.
S.Čboski "Čārlijs, malā stāvētājs"
15. jūn. 2017,
Nav komentāru
Grāmata, pēc kuras izlasīšanas rodas pārdomas par dzīvi un tās baudīšanu. Īpaša nostaļģija sakarā ar darbības laiku - 90. gadiem, kad jaunieši vairāk satikās un runāja. Mūsdienu Latvijā, šķiet, pietrūkst šīs sanākšanas, šīs trakulības. Tagad vairāk katrs dzīvo pats par sevi... patika saturs, kuru varēju iedomāties kā reāli notiekošu.
Kopumā grāmatu iesaku - tas ir virpulis iekš jauniešu dzīves ar visu izrietošo, tai pat laikā ar smeldzi.
Novērtējums:
Ričards Edijs Štibe
R.L. Stīvensons "Bagātību sala"
15. jūn. 2017,
Nav komentāru
Stīvensons aprakstījis vissīkāko detaļu, ko galvenais tēls redz, tādējādi ļaujot arī lasītājam pēc iespējas precīzāk iedomāties viņa pasauli un redzējumu. Pirāti - klasisks grāmatu tēls ar saviem stereotipiem, kuri ir sastopami romānā. Tas gan nav tik nozīmīgi, jo galvenais ir stāsts, kas lasītāju spēj ieinteresēt. Lai gan pats neesmu kaislīgākais piedzīvojumu žanra lasītājs, arī šoreiz uzskatot par diezgan nereālu notikumu galvenajam tēlam tik daudz riskēt, bet izdzīvot realitātē, domāju, ka šī grāmata ir laba lasāmviela, it īpaši vietās, kur atklājas savstarpējās tēlu attiecības, kurās var būt konflikti, nodošanas, kā arī pielabināšanās. Skatoties no šīs puses, grāmata ir aktuāla šodien, jo arī 21. gadsimta cilvēkam jāmāk izvairīties no nepatīkamām situācijām, bet tikt pie sev vēlamām.
Novērtējums:
Ričards Edijs Štibe