P.Ness "Septiņas minūtes pēc pusnakts"
17. jūlijs, 2017 pl. 16:50,
Nav komentāru
Jau no paša sākuma šķita neparasts grāmatas autora uzraksts. “Patriks Ness. Šivonas Daudas ideja”. Esmu diezgan skeptisks par tik lielu otra iepazīšanu/saprašanu, lai grāmatu varētu uzrakstīt tādā pašā stilā kā oriģināli. Tiesa gan, neesmu Š. Daudas darbus lasījis, taču par šo esmu patīkami pārsteigts, tiesa gan, ar mazu nepatiku pret vienu domu.
Jau pašā sākumā lasītājs tiek labi iepazīstināts ar darbības galveno vidi un tēliem, kas ir iepriecinošs fakts, radot arī mazu intrigu tālākai lasīšanai. Prieks par Dž. Keja ilustrācijām, kas grāmatu vēl vairāk paspilgtina, pie reizes ļaujot vairāk iejusties attiecīgajā notikumā.
Konora iekšējās ciešanas un emocionālie meli prātam, apzinoties skarbo patiesību par māti, ir reālajā dzīvē iedomājami. Savā ziņā var saskatīt līdzību ar “Dzīve uz ledusskapja durvīm”. Konoram izciešamais ceļš saprotot, bet nespējot pieņemt mātes miršanu, un neziņa par nākotni, pie reizes arī apzinoties aizvien lielāko atsvešināšanos no tēva, šķiet kā pietiekams pamats, lai rastos iekšējs sabrukums, to izpaužot vai nu iekšēji vai ārēji. Briesmoņa parādīšanos jau pašos sākumos asociēju ar šo izpaušanos. Briesmonis – Konora iztēles radīts tēls, ar mērķi puisi mierināt. Tiesa gan, šo teoriju varētu apgāzt stāsti, ko tas Konoram stāsta, taču tie tikpat labi varētu būt kā zemapziņas izpausmes.
Par pašiem stāstiem – ļoti iepriecināja, jo ļāva atminēties, ka uz katru notikumu var paskatīties no vairākām pusēm, pie reizes pierādot, ka ne vienmēr ir “labais” un “sliktais” tēls.
Līdz pat pašām beigām, arī tagad, pēc grāmatas izlasīšanas, nevēlos pieņemt briesmoni kā fantāzijas izveidotu tēlu. Vēl joprojām vēlētos to redzēt kā iekšēju nesaskaņu/nemiera rezultātu, kas puisim patiesībā palīdzēja izpaust iekšā sakrājušās sāpes un pārdzīvojumus. Tieši šis ir tas iemesls, kāpēc grāmata nešķita līdz pēdējai niansei saistoša. Kopumā tā labi parāda sen zināmo, ka vislabākais ir meklējams vienkāršajās lietās. Ģimene ir viena no tām, taču diemžēl aizvien vairāk cilvēku par to aizmirst, līdz ir jau par vēlu.
Novērtējums:
Ričards Edijs Štibe