VIBJO ''Sudraba ZIRG's'' - VIBJO iesaka

G. Pitkevica "Rekur ir! Jauni dzejoļi Latvijas bērniem"

Mon, 22 Jul 2019 15:07:00 +0000

,,Rekur ir! Jauni dzejoļi Latvijas bērniem” ir dzejoļu krājums, kur iekļauti daudzi dažādu autoru dzejoļi, tostarp Ievas Samauskas, Ivetas Skanstes, Leona Brieža. Grāmatu ilustrējusi Ieva Maurīte ar pašizdomātiem tēliem, kā pelītēm, sunīšiem, zilonīšiem, dažādiem ziediem, vāverītēm.

Man šis dzejoļu krājums nepiesaistīja - tas ir domāts mazāka vecuma auditorijai, tajā pašā laikā atsevišķi darbi, kā ,,Sēkliņa”, ,,Leduspuķes”, ,,Septiņas smaržas” lika aizdomāties savas vieglās un saprotamās formas dēļ. Daiļdarba vāks ir piesaistošs, šķiet, jo īpaši uzrunājošs mazāka veca bērniem - askētiskā fona dēļ attēlotais suns ir labi pamanāms.

Laura Airisa Didžus

R. Bahs "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons"

Mon, 22 Jul 2019 15:06:00 +0000

Ričarda Baha daiļdarbs “Kaija, vārdā Džonatans Livingstons" ir par Kaiju Džonatanu, kurš tiecas lidot ātrāk, augstāk un tālāk. Viņaprāt, lidošana ir sevis iepazīšana un atrašana. Lidošanas, mīlestības un labestības dēļ ir vērts dzīvot, nevis ēdiena meklēšanas, iederēšanās barā vai kļūšana par bara galveno - to Kaija Džonatans mācījās un mācīja citiem.

Man ļoti patika šī grāmata, jo tā lika aizdomāties, cik grūti ir sasniegt savu mērķi, ka ir jābūt neatlaidīgam, lai ko apkārtējie teiktu vai darītu, un arī citiem ir jāpalīdz sasniegt viņu mērķi. Ņemot vērā, ka autors bija koncentrējies uz emociju atspoguļošanu, varēju viegli “domāt līdzi” kaijām, kas vēlējās ko vairāk. Ieteiktu šo grāmatu izlasīt visiem – tas ir stāsts par ticību, neatlaidību un darbu ar sevi, kas liks aizdomāties.

Laura Airisa Didžus

A. de Sent - Ekziperī "Mazais princis"

Mon, 22 Jul 2019 15:05:00 +0000

“Mazais princis” ir franču rakstnieka Antuāna de Sent - Ekziperī filozofiskā pasaka, kas tapusi 1943. gadā.

Mazais princis apceļo gan mazākas, gan lielākas planētas, katrā no tām gūstot kādu atziņu, kas tiek izstāstītas lidotājam, ko princis sastop uz Zemes. Dažas no atziņām –
pieaugušie ir ļoti savādi, vismaz tie, kurus viņš sastop;
būtiskais nav ar acīm saredzams, tikai ar sirdi; vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.
Mazajam princim patīk domāt par savu planētu - trim vulkāniem, no kuriem divi ir aktīvi un viens aizsnaudies, rozi, kas pieradinājusi princi, to visu viņš stāsta lidotājam.
Man Mazais princis ļoti patika, jo, lai gan pasaka ir vienkārša, no tās var mācīties. Daiļdarbu ieteiktu izlasīt gan bērniem, gan pieaugušajiem – katrs vecums atradīs krasi atšķirīgu simboliku, ko daiļdarbā īpaši uztvers. Bērni lasīs darbu kā jautru pasaku, pieaugušie - atziņu pilnu grāmatu. Notikumus caurvija zīmējumi, kas ir krāšņi un skaisti – viegli varēju iztēloties Mazā prinča piedzīvojumus.

Laura Airisa Didžus

K. S. Lūiss "Nārnijas hronikas, 2. Lauva, Ragana un drēbju skapis"

Mon, 08 Jul 2019 14:52:00 +0000

K. S. Lūisa fantāziju grāmatu sērija ,,Nārnija hronika” tapusi 1950.g.Sērijas otrajā grāmatā norisinās jauni notikumi ap Lūsiju, Edmundu, Sjūzenu un Pīteru - bērniem, kurus sagaida satraucoši notikumi, briesmas un cerība.

Visi četri bērni tiek nosūtīti dzīvot pie profesora, nu jau pieaugušā, Digorija. Lūsija nokļūst Nārnijā pirmā, viņa satiek Tumnusu, faunu, kas pastāsta par ļauno Raganu.Otrais svešajā pasaulē nokļūst Edmunds, kurš uzreiz sastop Raganu, kura dēvē sevi par Balto karalieni - Nārnijas valdnieci.Viņa savā labā izmanto Edmunda nezināšanu un naivumu, lai viņš atvestu savas māsas un brāļus pie viņas.Slēpjoties no ekskursantiem ( profesora māja ir sena un slavena, un to brauc apskatīt ļaudis no visas Anglijas), visi četri bērni patveras lielajā drēbju skapī, no kura tālāk nonāk Nārnijā.Visi, ieradušies jaunajā zemē, aplūko to un sastop misis Bebreni un misteru Bebru.Abi bebri un bērni, paēduši pusdienas, runā par lauvu Aslanu, pareģojumu un Raganu, līdz Lūsija un pārējie pamana, ka Edmunds ir pazudis.Visi pieci steidzīgi dodas bēgt, jo Edmunds ir devies pie Baltās karalienes, kura, uzzinot par cilvēkiem, dosies tos meklēt, taču viss pārvēršas garā piedzīvojumā.Edmundam esot Raganas varā, ārā sākas pavasaris, kas liecina par Aslana tuvošanos.Pīters, Sjūzana, Lūsija un abi bebri sastop lauvu Aslanu pie Akmens Galda.Pīters apvienojas ar Aslanu un dodas cīņā pret Raganu un viņu pieveic nonāvējot.Beigās visi laimīgi nonāk atpakaļ caur drēbju skapi un visu pastāsta profesoram, kurš notic teiktajam.

Man ,,Nārnija hronika” otrā grāmata patīk daudz vairāk nekā pirmā, jo tajā ir daudz vairāk piedzīvojumu un maģijas.Ļoti patīk ļaunā un labā cīņa, kas, lai gan ir bieži sastopama, šai grāmatai ir īpaši interesanta, tādēļ ka varoņi, kas cīnās, ir neparasti - Ragana ar lauvu.Tāpat kā pirmajā grāmatā autors daudz apraksta vidi un apkārtni, kurā norisinās notikumi, tādēļ ir viegli iztēloties, kas norisinās grāmatā. Šo grāmatu izlasīt ikvienam, kam patīk fantāzija!

Laura Airisa Didžus

A. Zarāne "Slīdošās kāpnes"

Mon, 08 Jul 2019 14:50:00 +0000

Agneses Zarānes “Slīdošās kāpnes”, kas izdota nupat, 2019. gadā, ir stāsts par jaunieti Signi, vidusskolnieci, kurai jāiejūtas jaunajā pilsētā Rīgā, tikko atbraucot no mazpilsētas Ludzas, jāiegūst jauni draugi, jāiekļūst starp “populārajiem” skolēniem, jāspēj sadzīvot ar mammu un jāuzzina daudz jaunu atklājumu gan par ģimeni, gan sevi.

Signei ir jāsatiek savi jaunie klasesbiedri, kuri ir pazīstami savā starpā jau vairākus gadus. Sākumā meitene jūtas satraukusies un nobijusies, taču jau tajā pašā dienā tiek uzaicināta uz ballīti, kam piekrīt. Ballītē viss norit kā nākas, viņa iepazīstas ar “populārajiem” skolēniem, kuri vēlāk kļūst par viņas draugiem. Signei esot skaistai, gudrai un ar labu humora izjūtu, meitene gūst Ralfa un Ervīna uzmanību. Viens no nepatīkamākajiem brīžiem noris skolas ballē, kad Signe, nonākusi zināmā reibumā, dejojot ar Ralfu, skolas izskatīgāko un populārāko puisi, skūpstās. Skūpsts aizvaino Ervīnu, puisi, kuram ir simpātijas pret Signi. Pēc neilga laika abi izlīgst mieru un Signe sāk iemīlēties Ervīnā. Paralēli noris arī citas problēmas - kādu dienu Signe, lai salabtu ar savu labāko draudzeni, aizbrauc pie viņas un aizrunājoties nokavē autobusu. Viņai rodas ideja apciemot savu tēvu, kurš atrodas netālu no Ludzas. Viņa uzzina sava tēva stāstu par to, kāpēc vecāki izšķīrās; abi izbauda kopīgas vakariņas. Ierodoties Rīgā, Signi atkal māc problēmas, jo Ervīns ir pieņemts universitātē, kurā vēlas studēt, taču tā atrodas Dānijā. Signe pārdzīvo un jūtu uzplaiksnījumā pārtrauc attiecības ar Ervīnu. Vēlāk Signe aizbēg no mājām un dodas pie Ervīna, lai atkaļ kļūtu par draugiem.
Man šī grāmata ļoti patika - tajā ir aprakstītas patiesas problēmas, ar ko pusaudžiem ir jāsastopas, protams, varbūt ne tik dramatiskām/pārspīlētām, taču ir, piemēram, eksāmeni, strīdi ar draugiem, vecākiem, pirmā iemīlēšanās… Šo grāmatu ieteiktu izlasīt pusaudžiem, kuri vēlas izprast, kā ir pieaugt, jo romānā ikdienas problēmas nav “appušķotas” (varbūt tikai nedaudz).

Laura Airisa Didžus

N. Jūna "Viss, itin viss"

Mon, 08 Jul 2019 14:49:00 +0000

Stāsts par meiteni Madelinu Vitīru, kura visu mūžu slimo ar SKID (smagi kombinēts imūndeficīta paveids). Šīs slimības dēļ Madelina nevar atstāt savas mājas - jebkas var izraisīt veselības pasliktināšanos. Jauniete ir nepārtrauktā aprūpē, ko nodrošina Karla (medmāsiņa. Meitene savu brīvo laiku aizpilda, mācoties tālmācībā un lasot grāmatas.

Viss mainās, kad kaimiņmājā ievācas jauna ģimene, kurā ir kas tāds, kas piesaista Madijas uzmanību. Olijs. Izskatīgs, jauns puisis. Pēc neilga laika abi sāk slepus sarakstīties tiešsaistē un vēlāk jau pat tikties noslēgtā telpā, taču viņi nedrīkst saskarties. Pēc dažām tikšanās reizēm viņi ne tikai saskaras, bet arī skūpstās. Visu šo laiku tikšanās ar Oliju ir slēptas no mammas, kura, to uzzinot, atlaiž Karlu.
Nepārtrauktie liegumi no mammas meiteni noved pie vēlmes bēgt uz Havaju salām kopā ar savu mīlu Oliju. Abi, nonākuši tur, pavada divas dienas Havaju salās peldot, vērojot okeānu, līdz Madijai apstājas sirds. Viņa tiek atvesta atpakaļ uz mājām, un mamma pierauga, lai jauniete atlabst un nesatiekos ar Oliju. Puiša vecāki visu laiku strīdas, tādēļ viņa mamma, šķiroties no tēva, pārvācas dzīvot citur. Madija atlabusi saņem svarīgāko vēstuli savā mūžā - ārstei no Havaju salām šķiet, ka viņa nemaz neslimo ar SKID. Pēc analīzēm un dažiem testiem teorija apstiprinās, un Madija nespēj piedot mammai par melošanu, taču, kā izrādās, mammas rīcību radīja nevarēšana tikt pāri sava vīra un dēla nāvei. Madija atrod Oliju, un abi atkal turpina būt pāris.Šī grāmata ļoti atgādina ,,Mūsu zvaigžņu vaina”, iespējams, klišejiskā satura dēļ, tomēr man daiļdarbs patika - autors koncentrējas uz emociju atspoguļošanu tekstā, tādēļ ļaujot lasītājam jo vairāk just līdzi Madijai gan raudot, gan smejoties ar viņu. Izlasot grāmatu, nonācu pie secinājuma - sevi nevajag apturēt un ka spontānas idejas ir vislabākās dzīvē.Šo grāmatu ieteiktu izlasīt pusaudžiem - viņi vislabāk piekritīs un sapratīs pirmās mīlestības, skūpstu un jūtu sekas, ko izjūt Madija.

Laura Airisa Didžus

K. S. Lūiss "Nārnijas hronikas, 1. Burvja māsasdēls"

Sat, 29 Jun 2019 11:06:00 +0000

K. S. Luisa fantāzijas grāmatu sērija ,,Nārnija hronika” tapusi 1955. gadā. Sērijas pirmajā grāmatā notikumi risinās ap Digorija un Pollijas piedzīvojumiem, atklājumiem un vilšanām.

Bērni Digorijs un Pollija, tikko iepazinušies kaimiņi, jau iekļūst ķezā, nonākot tēvoča Endrjū noslēpumainajā kabinetā. Bērni vēl nezina, ka tēvocis ir burvis, kuram pieder maģiskie gredzeni, kas ved uz starppasauļu mežu, no kura tālāk var nokļūt citās pasaulēs: gan mirušās, gan dzīvās. Protams, mazā Pollija aizskar vienu no gredzeniem, kas aizved viņu prom. Digorijs, esot labs draugs, pēc sarunas ar tēvoci uzzinot, ka pasaulē pastāv īsta maģija, steidzas pakaļ Pollijai. Notikumu gaitā abi bērni atdzīvina noburtu Raganu, kura iznīcina pilsētu, taču, Digorijam un Pollijai bēgot, Ragana pieķeras klāt un tiek aizvesta vispirms uz starpasauļu mežu, tad - mūsu pasauli. Pēc kaujas pie laternas visi, ieskaitot tēvoci Endrjū, Stravberiju (zirgu) un viņa saimnieku, nokļūst starppasauļu mežu. Seko vēl viens mēģinājums bēgt no Raganas, kas ir neveiksmīgs, taču šoreiz visi nonāk Nārnijā, kur piedzīvo tās tapšanu. Nārnijā gan bērnus, gan Raganu, gan pārējos sagaida jauni piedzīvojumi, piemēram, Digorija lidojums ar Stravberiju pēc burvju ābola.
K.S. Luiss visvairāk atspoguļo notikumus un vidi, kas norisinās vai ir redzami ap bērniem, tādēļ to visu ir ļoti viegli iztēloties. Stāstā paralēli norisinās arī vairākas atrisisināmas problēmas, kā Digorija mammas pasliktinošā veselība, ļaunuma (Raganas) iekļūšana jaunizveidotajā Nārnijā. Grāmata ļoti patika – tā ir viegli lasāma, pilna negaidītu notikumi, piemēram, tēvoča Endrjū nesaprašanās ar dzīvniekiem un dzīvnieku domāšana, ka tēvocis ir koks. Daiļdarbā norisinās gan strīdi, gan priekpilni brīži, gan aizkustinošas situācijas, kā Digorija mammas atveseļošanās. Šo grāmata ieteiktu mazāka vecuma auditorijai, jo tā nav nopietna vai sarežģīta, protams, lasīt var arī citas vecuma auditorijas.

Laura Airisa Didžus

R. Šepetis ,,Starp pelēkiem toņiem”

Sun, 09 Jun 2019 18:16:00 +0000

Rūtas Šepetis romāns ,,Starp pelēkiem toņiem”, kas tapis 2011.gadā, aizved atpakaļ uz tālo, nežēlīgo un bez cerībām esošo 1941. gadu, kad Līna ar savu māti un jaunāko brāli cenšas patverties un neizcelties NKVD priekšā. Sižetā tiek atspoguļots, kā čekisti aizved tūkstoš cilvēku gan no Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas uz Sibīriju, ieskaitot Līnas ģimeni. Sākotnēji visi tiek sasēdināti vilcienos un vesti, nezinot galamērķi. Brauciena laikā daudzi nomirst un tiek nošauti, tikai stiprie iztur. 42.dienā visi izdzīvojušie tiek aizvesti uz Altaju spaidu darba nometnēm, kur visu dienu jāstrādā sūrs darbs, tikai lai tiktu pie 30g maizes. Līna notikumu gaitā neapzināti iemīlas Andrju, zēnā, kurš palīdz, kā var, pienesot ēdienu, papīru un jaunākās ziņas, zīmē savas emocijas un jūtas, zog pārtiku un citus produktus, ko vien var iegūt, mācās krievu valodu, strādā un palīdz ne tikai sev un savai ģimenei, bet arī pārējiem. Pēc 10 mēnešiem pavadītiem spaidu nometnē, noteikta saraksta dēļ Līna, viņas māte un jaunākais brālis ir spiesti turpināt “vergu” gaitas. Pēc 134 dienām izdzīvojušie nonāk Trofimovskā, kur ir bez pajumtes, ēdiena un materiāliem, taču ir jāizdzīvo. Trofimovskā drīz iestājas polārā nakts, tas nozīmē, ka nav dienas, jo trūkst saules, tās vietā ir sniegputeņi un zema temperatūra. Drīz daudzi mirst aukstuma, slimības un bada dēļ. Viss beidzas ar to, ka Līnas māte uzzina, ka Kostja, Līnas tēvs, kurš arī tika deportēts, ir miris. Māte ziņas neuzņem labi un padodas, arī pēc dažām dienām nomirstot.

Man šī grāmata ļoti patika - tajā varēja just līdzi galvenajai varonei gan viņas bēdās, gan priekos. Grāmatu ieteiktu izlasīt ikvienam, jo, iespējams, viņu attāls radinieks ir gājis šiem notikumiem cauri; lasot grāmatu varētu izjust un saprast, kam gājuši cauri viņu radi. Manuprāt, grāmatas vāks ir atbilstošs tās saturam, jo attēlotais dīgsts, kas ir ieskauts sniegā un dzelžos, attēlo deportēto cilvēku cerības, asaras un grūtības, ar ko viņiem bija jāsastopas. Ja par grāmatu būtu spriedusi pēc tās vāka, tā nekad nebūtu piesaistījusi – pārāk daudz atgādina skumjas un vientulību.

Laura Airisa Didžus

P.Ness "Septiņas minūtes pēc pusnakts"

Mon, 17 Jul 2017 13:50:00 +0000

Jau no paša sākuma šķita neparasts grāmatas autora uzraksts. “Patriks Ness. Šivonas Daudas ideja”. Esmu diezgan skeptisks par tik lielu otra iepazīšanu/saprašanu, lai grāmatu varētu uzrakstīt tādā pašā stilā kā oriģināli. Tiesa gan, neesmu Š. Daudas darbus lasījis, taču par šo esmu patīkami pārsteigts, tiesa gan, ar mazu nepatiku pret vienu domu.

Jau pašā sākumā lasītājs tiek labi iepazīstināts ar darbības galveno vidi un tēliem, kas ir iepriecinošs fakts, radot arī mazu intrigu tālākai lasīšanai. Prieks par Dž. Keja ilustrācijām, kas grāmatu vēl vairāk paspilgtina, pie reizes ļaujot vairāk iejusties attiecīgajā notikumā.

Konora iekšējās ciešanas un emocionālie meli prātam, apzinoties skarbo patiesību par māti, ir reālajā dzīvē iedomājami. Savā ziņā var saskatīt līdzību ar “Dzīve uz ledusskapja durvīm”. Konoram izciešamais ceļš saprotot, bet nespējot pieņemt mātes miršanu, un neziņa par nākotni, pie reizes arī apzinoties aizvien lielāko atsvešināšanos no tēva, šķiet kā pietiekams pamats, lai rastos iekšējs sabrukums, to izpaužot vai nu iekšēji vai ārēji. Briesmoņa parādīšanos jau pašos sākumos asociēju ar šo izpaušanos. Briesmonis – Konora iztēles radīts tēls, ar mērķi puisi mierināt. Tiesa gan, šo teoriju varētu apgāzt stāsti, ko tas Konoram stāsta, taču tie tikpat labi varētu būt kā zemapziņas izpausmes.

Par pašiem stāstiem – ļoti iepriecināja, jo ļāva atminēties, ka uz katru notikumu var paskatīties no vairākām pusēm, pie reizes pierādot, ka ne vienmēr ir “labais” un “sliktais” tēls.

Līdz pat pašām beigām, arī tagad, pēc grāmatas izlasīšanas, nevēlos pieņemt briesmoni kā fantāzijas izveidotu tēlu. Vēl joprojām vēlētos to redzēt kā iekšēju nesaskaņu/nemiera rezultātu, kas puisim patiesībā palīdzēja izpaust iekšā sakrājušās sāpes un pārdzīvojumus. Tieši šis ir tas iemesls, kāpēc grāmata nešķita līdz pēdējai niansei saistoša. Kopumā tā labi parāda sen zināmo, ka vislabākais ir meklējams vienkāršajās lietās. Ģimene ir viena no tām, taču diemžēl aizvien vairāk cilvēku par to aizmirst, līdz ir jau par vēlu.

Novērtējums:

Ričards Edijs Štibe

Džo Aberkrombijs “Sašķeltā jūra. Pusķēniņš”

Mon, 17 Jul 2017 13:49:00 +0000

Ir tāds teiciens “Neskati grāmatu pēc tās vāka”. Jāteic, ka uzraksti “New York Times bestsellers” vai arī “viena no labākajām šī gada grāmatām” ļauj romānam būt pat ļoti saistošam. Pateicoties šai grāmatai, personīgu nonācu pie jaunatklājuma, ka šo teicienu var attiecināt arī uz romāna pašu saturu.

Darbs sastāv no daudziem fantāzijas elementiem. Ir liels prieks, ka līdz ar to netiek ieviesti kādi izteikti jauni noteikumi vai termini, ko lasītājam būtu grūti saprast. Prieks par karti grāmatas pašā sākumā, kas vizuāli palīdz saprast galveno varoņu ceļu.

Dievu lūgšana un ticēšana tiem ir saistoša, radot tuvāku sajūtu ar dabu un augstākiem spēkiem kā tādiem. Iepriecinoša iezīme ir parādīšana, ka Dievu loma palielinās vai samazinās, atkarībā pēc vietas, kurā iedzīvotāji atrodas. Piemēram, Puteņu māte tiek uzskatīta par Augsto Dievu ziemeļu zemēs, kur pastāvīgi valda sniegs, sals, sniegputeņi, savukārt dienvidu zemēs tā tiek atainota kā zemāku.

Romānā salīdzinoši daudz tiek atspoguļotas kaujas. Neskatoties uz to, galvenie varoņi netiek aprakstīti tik spilgti, lai lasītājs varētu just tiem līdz. To pašu var teikt par pašiem notikumiem – gan kaujām, gan airēšanu kuģī, gan bēgšanu salā – pārāk maz detaļu/pārdzīvojumu/emociju, kas ļautu lasītājam vairāk izjust romānu.

Nepārtraukti gaidīju kādu notikumu, kas pārsteigs/šokēs. Diemžēl to nesagaidīju – katrā šķietamajā vietā atgadījums uznāca, bija un pazuda, neradot kādu pārdzīvojumu vai citas spilgtākas emocijas. Neizprotams šķiet arī darbības laiks, kas risinās pārāk strauji. Ja esošajā nodaļā varoņi ir tikuši līdz cietoksnim, kur sākt cīņu, tad nākamajā tā jau risinās. Ja Jārvi tikko bija nonācis vergu tirgū, tad jau nākamajā nodaļā viņš ir uz kuģa klāja.

Lai gan tiek manītas simpātijas starp Jārvi un Sūmaelu, uz visa romāna apjoma tieši emocionāla rakstura pārdomas vai sarunas ir pārāk maz, toties iepriecināja arī reālā ieviešana, kas būtu naudas loma cilvēku dzīvē, līdz ar tās palielināšanos pārbaudot arī pašu personu spējas to kontrolēt.

Līdz galvenā varoņa Jārvi zudušā tēvoča uzrašanās brīdim biju pat diezgan klišejiskās domās par darbu, redzot topošo ķēniņu kļūstam alkatīgāku un varaskāru, atgādinot, piemēram, “Gredzenu pavēlnieku”, taču tad notika ilgi gaidītais notikumu pavērsiens. Pēc aptuveni 300 lapaspusēm, rodoties atbildēm uz jautājumiem, no kuriem par dažiem pat jautājumi nebija zināmi, radās interese, un daiļdarbs kļuva saistošs. Pat pēdējās nodaļas paskaidrojums uz grāmatas sākumā neskaidro jautājumu, kam pat atbilde varēja neuzrasties, radīja ļoti patīkamas beigas, kuras varētu asociēt ar A. Kristi darbu negaidītajiem, bet loģiskajiem atrisinājumiem.

Iespējams, ka vēl joprojām rodas jautājums “vai lasīt šo grāmatu, ko daudzi ir atzinuši par vienu no gada labākajiem sniegumiem?” Esmu dalītās domās, vai ir vērts gaidīt to negaidīto un pārsteidzošo sarežģījumu un atrisinājumu, kas parādīsies beigās. “Potenciāli labākās grāmatas” titulu varētu sniegt tad, ja tik strauji un negaidīti būtu risinājusies visa romāna darbība, tāpēc uz šo brīdi neesmu pārliecināts par tā patiesumu.

Novērtējums:

Ričards Edijs Štibe