Piektdienas rīts, radio ētera personības paziņoja – “Titāniks” arī šogad

nogrima. Šķiet visai paradoksāli, ka filmas par traģisku notikumu, kas laupīja vairāku

simtu cilvēku dzīvības, reklamēšana, nejauša ieraudzīšana televīzijā katram var likt

neviļus aizdomāties par kādiem noteiktiem svētkiem. Sestdien, 16. februārī,

Valmieras Integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā risinājās Ģimeņu rīts,

šoreiz akcentu liekot uz aizvadītajiem gada sirsnīgākajiem svētkiem – Valentīndienu.

---

Pasākums bija sadalīts divās daļās, kas, kaut gan atšķirīgas pēc formas,

savstarpēji papildināja viena otru. Viss sākās ar Bērnu muzikālās teātra studijas

“Spēlīte” (vadītāja I. Miglava) izrādi “Kā vilku piemin, tā vilks klāt”, kas ieskandināja

visu nodaļu ar dziesmām, radot patīkamu un priekpilnu atmosfēru un izjūtas.

Noslēdzoties izrādei, katrs interesents tika aicināts piedalīties VIBJO “Sudraba

ZIRG’s” veidotās darbnīcās, kur vai nu individuāli, vai nu kopā ar vecākiem

sanākušie varēja veidot gredzenus ar sirdi to centrā, kartiņas, kur ierakstīt kādu

slepenu novēlējumu, ja Valentīndienā neiznāca saņemt drosmi atzīties patiesajās jūtās,

kā arī sirdi, kas veidota, savienojot vairākus mazākus siržu modeļus.

Dažiem “sirsniņsvētki” šķiet pārspīlēti un materializēti, kam varētu piekrist -

labus vārdus vai uzmanības apliecinājumus katrs varam paust ik dienu. Tiesa gan,

pārstāvu otru viedokli, kas atbalsta šo svētku atzīmēšanu vai vismaz aktualizēšanu kā

dienas, kad var kaut cik pamatota iemesla dēļ nopirkt kūku vai kādu citu kārumu, kad

var gūt dienas smieklu devu, redzot, cik dažādi katrs cenšas padarīt svētkus sev

izdevīgākus, piemēram, pārdodot ābolus ar uzrakstu “I love you”, kad var aiziet uz

kādu kultūras pasākumu vai pavakariņot kopā ar sev tuvu cilvēku (individuālistu

gadījumā palutinot sevi, tādējādi gūstot atpūtu no ikdienas likstām). Galvenais –

jādomā pozitīvi, lai uz dzīvi raudzītos ar prieku un līksmi, nevis jālasa kārtējie

pareģojumi par pasaules galu vai 3. pasaules kara iestāšanos.