R.Šepetis "Jūras sāļums"
16. jūlijs, 2017 pl. 21:38,
Nav komentāru
Kas gan nezina “Titāniku”, pareizi? Superlaineris, kas pēc sadursmes ar aisbergu nogrima. “Titāniks” – lielais kuģis, uz kura nebija gana daudz glābšanas laivu (lai gan, skatoties pēc tā laika likumdošanas, laivas bija vēl vairāk kā nepieciešams). Protams, jāmin arī Dž. Kamerona filma par “Titāniku”. Domāju, ka, pateicoties notikuma ekranizācijai, katrs zina šo superlaineri, kur dzīvību zaudēja 1500 pasažieri, tomēr žēl, ka vairums sabiedrības nav informēti par vislielāko lainera traģēdiju vēsturē.
1945. g. 30. janvārī nogrimst laineris “Vilhelms Gustlofs”, dzīvību zaudē 9400 cilvēki. Tieši šis notikums tiek atspoguļots romānā, sasaistot ar Otrā pasaules kara beigām un bēgļu gaitām.
Jau no pirmās lapaspuses grāmata aizrauj lasītāju. R. Šepetis ir uzrakstījusi un Silvija Brice veiksmīgi pārtulkojusi romānu, kurā notikumi risinās spraigi un nepārtraukti. Arī rakstīšanas veids – attiecīgās vai paralēli notiekošās situācijas raksturojums/redzējums no 4 varoņu skata ļauj daudzveidīgāk iepazīt daiļdarba tēlus.
Kā tēls personīgi visvairāk nesimpatizēja Alfrēds, kas šķita un atklājās kā liekulis. Tiesa gan, kad atklājās patiesā situācija, kurā viņa nacistiskajiem uzskatiem nācās saskarties ar personīgām simpātijām pret kaimiņu meiteni, kura negatavojās noliegt savas ebreju saknes, kļuva arī viņa žēl. Romānam vienu no galvenajām sižeta līnijām piešķirošās Joanas un Floriana savstarpējās simpātijas nelikās tik saistošas kā Kurpju dzejnieka un mazā klaidonīša. Tieši kurpnieka nezūdošais optimisms, kā arī labsirdība pret mazo zēnu, uzņemoties rūpes un gādību par viņu, tik ļoti saistīja šo tēlu.
Diezgan maza informācija tiek dota par tēlu vai apkārt esošās vides vizuāliem raksturojumiem, kas liedz pilnvērtīgi prātā iedomāties grāmatā notiekošo.
Protams, ja jau pēc žanra grāmata ir vēsturisks romāns, tad rodas vien loģisks secinājums, ka tajā būs arī daudz vēsturisku faktu. Jāatzīst, ka tā ir, un tieši šī vēsture ir galvenā, kas piešķir notikumus. Otrais pasaules kara beigas, Vācijas lēnā zaudēšana un, kas būtu pats galvenais, tā laika iedzīvotāju, kuriem nācās būt laika upuriem, likteņi saistoši ļauj lasītājam iepazīt, gan labāk izprast tā laika situāciju. Nežēlīgās represijas un iesaukšanas obligātajā dienestā, cīņa par uzvaru starp lielvarām iznīcināja daudzas ģimenes. Tā ir nežēlīga iedzīvotāju cīņa par dzīvību, par izdzīvošanu.
Otrais pasaules karš ir viens no grūtākajiem posmiem, kādu cilvēkiem gan fiziski, gan morāli nācās pārciest. Raugoties no šodienas skata, šķiet apbrīnojama ļaužu spēja nepadoties, turpināt cīnīties par savu dzīvību, neskatoties uz apkārtējo radu vai kolēģu nāvēm, personīgiem morāliem sabrukumiem, noslēpumiem, noguruma, sala, bada. Tas tikai pierāda to, ka cilvēks ir spējīgs uz visu, ja vien ir nepieciešamība, jo, būsim taču patiesi, ka vispār esam diezgan slinkas būtnes.
Novērtējums:
Ričards Edijs Štibe